Vēsture

  • Drukāt
     Skolas pirmsākumi meklējami 1919.gadā, kad Liepājā, Suvorova (tagad Raiņa) ielā nodibināja 1.latviešu pamatskolu.
     1927.gadā šī skola ieguva Raiņa vārdu un līdz pat 1934.gadam tās pārzinis bija Pauls Šēls (miris 1971.g. un apbedīts Liepājas Līvu kapsētā).
 
     No 1934.gada skolas pārzinis Jēkabs Zemītis.
 
     1937.gada 3.februārī pilsētas valde nolēma celt jaunu skolas namu Jaunliepājā Kr.Barona un 1905.gada ielās.
 
     1935.gada 28.janvārī, savā vārda dienā, Valsts prezidents K.Ulmanis izteica draudzīgu aicinājumu visiem Latvijas iedzīvotājiem atcerēties savu pirmo skolu un dāvināt tai grāmatas, mākslas priekšmetus vai kā citādi atbalstīt. Draudzīgais aicinājums ieguva lielu popularitāti un atkārtojās katru gadu līdz pat 1939.gadam.
 
     Ņemot vērā Draudzīgā aicinājuma lielo nozīmi izglītības darbā vispār un jaunatnes audzināšanas darbā, skolas dzīvē jo sevišķi, 1937.gada 29.maijā pilsētas valde nolēma jaunbūvējamo pamatskolu Jaunliepājā nosaukt par 28.janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolu.
 
     Skolu nolēma celt pēc arhitekta K.Bikšes projekta, būvdarbus uzdeva vadīt būvuzņēmējam A.Kažokam.
 
Projekts    Celtnieki
 
     1937.gada 27.jūnijā jaunceļamai skolai liek pamatakmeni. Šajos svētkos piedalās arī Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis un citi goda viesi. Dokumentu, kuru līdz ar Latvijas valsts monētām un laikrakstiem iemūrēja jaunās ēkas pamatos, parakstīja Valsts prezidents K.Ulmanis, kara ministrs ģen. J.Balodis un klātesošie ministri un goda viesi.
 
Pamatakmens likšana
 
     1938.gada 2.oktobrī skolu atklāja Izglītības ministrs Jūlijs Auškāps un iesvētīja prāvests V.Sanders. Pirmais skolas pārzinis bija Jēkabs Zemītis.
 
Ministrs parakstās
 
     Valsts prezidents K.Ulmanis skolu apmeklēja gadu vēlāk - 1939.gadā, kad dāvāja līdzekļus skolas karoga iegādei. Karogu iesvētīja 1940.gada 28.janvārī.
 
Ulmanis skolā
 
     Pirmais 28.janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolas izlaidums 1939.gadā.
 
1.izlaidums
 
     1940.gadā Latviju uzņēma PSRS sastāvā. Sākās pārkārtojumi valstī, arī izglītībā. Daudzās skolās nomainīja nacionāli noskaņotos direktorus un skolotājus.
     Liepājas pilsētas 28.janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolā par skolas direktoru iecēla K.Eņģeli, kurš šo amatu ieņēma līdz 1941.gada oktobrim. Mainījās arī skolas nosaukums: Liepājas pilsētas 1.latviešu nepilnā vidusskola.
     Skolās šajā laikā sāka mācīt krievu valodu jau no 3.klases, nemitīgi lika cildināt "lielo krievu tautu". Aizliedza Latvijas Republikas laika bērnu un jauniešu organizācijas (mazpulkus, skautus, gaidas u.c.), to vietā kā visur PSRS izveidoja oktobrēnu, pionieru un komjauniešu organizācijas.
 
     1941.gads, Latvija nonāca vācu okupācijā. Skola atguva savu iepriekšējo direktoru Jēkabu Zemīti. Vairāku skolu telpās vācieši iekārtoja hospitāļus, arī Liepājas pilsētas 1.latviešu nepilnajā vidusskolā. Skolēni pameta ēku un turpināja mācības vairākās citās pilsētas ēkās.
     Skolai atkal jauns nosaukums: 1.tautskola.
 
     1943./1944.gadā par skolas direktoru strādāja Jānis Vinters, jo J.Zemītis kļuva par Izglītības nodaļas vadītāju.
 
Izlaidums
 
     1945.gadā, karam beidzoties, skola zaudēja savu apzīmējumu "1" un kļuva par Liepājas pilsētas 5.nepilno vidusskolu, skolas direktors Ernests Neimanis.
 
Skolotāji bioloģijas kabinetā
 
     Latvijas skolu politika padomju okupācijas laikā bija pilnībā pakļauta Maskavas komunistiskās partijas prasībām, padomju varas un sociālisma sasniegumu slavināšanai. Latvijā ieplūda daudz krievu, noteicošā valoda - krievu.
     Izglītību pārkārtoja atbilstoši jaunās ideoloģijas prasībām. No bibliotēkām izņēma grāmatas, kurās stāstīts par brīvības cīņām, latviešu zemes skaistumu un tautas tradīcijām. Skolās mācīja PSRS un Latvijas PSR vēsturi.
     1947.gadā skolu nosauca par 5.septiņgadīgo skolu.
     1948.gadā direktore Šarlote Ļagina.
 
     1954.gadā skola nosaukta par Liepājas 5.vidusskolu un vairs savu nosaukumu nemainīja, direktore - Milda Ķemere, skolotāja, kura direktores amatā nostrādāja visilgāk - 32 gadus.
 
     1957.gadā par mācību daļas vadītāju sāka strādāt skolotājs Jānis Mencis. Viņa nopelns bija noteiktas sistēmas radīšana skolas darbā. Tajā pašā gadā arī bija pirmais vidusskolas izlaidums.
 
J.Mencis     Izlaidums
 
     1964.gadā skolas nosaukumu papildināja: Liepājas 5.vidusskola ar padziļinātu vācu valodas apmācību.
 
     Padomju okupācijas laikā par galveno uzdevumu skolā izvirzīja iemācīt skolēniem rūpnieciskās ražošanas darba iemaņas, dot zināšanas, kuru ievērojamu daļu aizņēma kompartijas saukļi un lozungi. Lielu uzmanību veltīja militārajai apmācībai: šaušanai, soļošanai u.c.
 
     Skolēnu un jauniešu organizāciju darbošanos skolā ieņēma noteiktu vietu. Visus pirmās klases skolēnus Zvaigznīšu svētkos uzņēma oktobrēnos.
 
     Ceturtajā klasē visus oktobrēnus uzņēma pionieros. Svinīgā pasākumā skolas šefu komjaunieši apsēja skolēniem sarkanos kaklautus un piesprauda nozīmīti ar Ļeņina attēlu. Stājoties pionieros, bija jādod pioniera solījums un jāzina savas skolas pionieru vienības devīze. 5.vidusskolas pionieru vienība bija nosaukta I.Sudmaļa vārdā un devīze skanēja: "Ejot pioniera taku, ejam komunismu celt!" Tādas I.Sudmaļa vienības Latvijā bija vairākas un katru gadu notika šo vienību salidojums, arī 5.vidusskola organizēja šādu salidojumu.
     Katru gadu pionieri piedalījās ierindas skatēs, kur demonstrēja savas militārās spējas. Uzvarētājklases sacentās pilsētas mērogā.
 
     Komjaunatnē skolēnus uzņēma 14 gadu vecumā pilsētas komjaunatnes komitejā. Skolas komjaunatnes komiteja vadīja skolēnu darbu skolā. Komitejas locekļi organizēja pionieru un komjauniešu darbošanos dažādos sektoros: sekmju, sporta, disciplīnas u.c.
 
Skolotāji talkā     Folkloras pēcpusdiena     Skolotāji korī
Mencis jubilejā     Darba svētki     Ražošanas apmācība
Militārā apmācība     Dziesmu svētki
Oktobrēni, pionieri, komjaunieši
 
     1980.gadu otrā pusē Padomju Savienības republikās sākās patriotiskas kustības, kas bija vērstas pret Maskavas un komunistiskās partijas neierobežoto varu.
     Arī Latvijā un Liepājā iedzīvotāji pulcējās manifestācijās, mītiņos. Plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi, skanēja patriotiskas dziesmas un runas. Sākās tautas atmoda.
 
     1986.gadā skolas direktore Irēna Krūma. Pateicoties viņai 1988.gadā Liepājas 5.vidusskola bija pirmā skola, virs kuras pacēlās sarkanbaltsarkanais karogs. Tā paša gada 11.novembrī Liepājas 5.vidusskolas skolēni un skolotāji pirmie pilsētā devās lāpu gājienā uz Ziemeļu kapiem, lai godinātu Brīvības cīņās bojāgājušo karavīru piemiņu.
 
     1993.gadā Liepājas 5.vidusskola atguva telpas Raiņa ielā 5 un izvietoja tur vidusskolas klases. Šajā pašā gadā skolu apmeklēja Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
 
     1994.gadā skolas direktors Tālivaldis Deklaus.
 
     1996.gadā Liepājas 5.vidusskolā tika nodibināts Liepājas atklātais sabiedriskais fonds "Skola", kurā jebkura juridiska vai fiziska persona var iemaksāt ziedojumus. Tie izmantojami remontiem, mācību līdzekļu iegādei, pabalstiem, apmācībai utt. Fonda prezidents skolas direktors T.Deklaus.
 
     Tajā pašā gadā skolas ēka tika iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā projekta "Latvijas kultūras mantojums 1920. - 1940." ietvaros.
     1996.gadā Liepājas 5.vidusskolā ķīmijas kabinetā atklāja piemiņas plāksni ilggadējam         (1953. - 1993.) ne tikai pilsētā, bet visā Latvijā pazīstamam skolas skolotājam Robertam Akermanim.
 
Ķīmijas stunda     R.Akermanis
 
     1997.gadā skolas nosaukumu ar Liepājas domes lēmumu papildināja - Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskola.
 
     T.Deklaus vadīja skolu ar īstu saimnieka tvērienu, kā rezultātā no 1997.gada 1.janvāra skola ieguva saimniecisko patstāvību, skolā iekārtoja alternatīvo apkures sistēmu u.c.
     1997.gadā pie skolas atklāja piemiņas akmeni, kurš atgādina, ka skolai pamatakmeni licis Vlats prezidents K.Ulmanis 1937.gada 27.jūnijā.
     1998.gadā skola ieguva karogu un emblēmu.
 
     No 1999.gada skolas direktore Inta Seržante. Direktore ierosināja dažādus jauninājumus skolas dzīvē. Viņa rūpējās par skolēnu drošību - skolā dežūrē policists, ierīkotas novērošanas kameras un ugunsdzēsības drošības sistēma.
 
     2005.gada 9. decembrī - Ieliek pamatakmeni Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas jaunās piebūves celtniecībai. Skat.foto
 
      2006.gada 1. septembrī - tika atklāta jaunā piebūve. Skat.foto
     Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolai ir daudz draugu ārzemēs, notiek regulāra skolotāju un skolnieku apmaiņa ar Vāciju: Darmštates un Hanoveras ģimnāzijām, Zviedriju - Lindesbergas ģimnāziju.
     Vidusskolēniem ir iespēja saņemt starptautiski atzītus diplomus par izcilām zināšanām vācu valodā.
     Skolā katru gadu mācās viesskolēni un strādā viesskolotāji.
     Skola piedalās Eiropas kopienas finansētajos starptautiskos projektos.
     Skolēni šobrīd mācās piecās ēkās, ievērojot skolēnu attīstības pakāpes.
 
Rīgas iela 50     Raiņa iela 5     Raiņa iela 3     Tirgus iela 12     Brīvības iela 35/37
  
     2008. gada 1.septembrī  jaunajā ēkas daļā mācības uzsāka vidusskolas skolēni. Tas nodrošinās mācību procesa organizēšanu vienā ēkā Rīgas ielā 50, veidojot kopības un veiksmīgas sadarbības vidi.
  
Drīz tiks uzsākta skolas ēkas trešās kārtas celtniecība – sporta zāles, stadiona un skolas ēdamzāles celtniecība.
 
* * *
 
     Vidusskolā darbojas vācu teātris, kuram ir laba sadarbība ar citu skolu vācu teātriem Vācijā, Polijā, Krievijā. Skolas koris ir viesojies ar koncertiem Čehijā un Polijā.
 
     Skolas lepnums ir absolventi, kuri darbojas dažādās profesijās un amatos gan Liepājā, gan citur Latvijā un ārzemēs.
 
Skolas tradīcijas
 
* Katru gadu skola svin savu dzimšanas dienu 2.oktobrī un vārda dienu 28.janvārī
* Ir bijuši divi lieli absolventu salidojumi 1988.g. 50 gadi skolai un 1998.g. 60 gadi skolai
* Notiek arī skolā strādājušo skolotāju salidojumi un pensionēto skolotāju atmiņas vakari
* Katru gadu skolā svin darba svētkus - skolotāju apaļās darba un dzīves jubilejas